Pirmsskolas bcrna gariga veseliba

Cilvçka dvçsele ir ïoti vâja un nav imûna pret tâdâm ârçjâm ietekmçm kâ spçcîgas emocijas, traumas vai traumatiskas pieredzes. Diemþçl pçdçjos nosacîjumos nav iespçjams izvairîties no stresa. Kas bûtu jâdara, lai pçc iespçjas ilgâk spçlçtu labu garîgo veselîbu?

Psihoterapija ir labs risinâjums. Tâ ir metoþu kolekcija, kas ârstç vai atvieglo citu slimîbu un problçmu, kas balstîtas uz cilvçka psihisko raksturu, ârstçðanu. Kâda ir cita psihoterapija no stingri ârstçðanas? Nu, izmantotâs psihoterapeitiskâs metodes balstâs uz starppersonu attiecîbâm. Psihoterapija galvenokârt tiek veikta neirotisko traucçjumu ârstçðanas laikâ (saukta arî par trauksmes traucçjumiem un personîbas traucçjumiem. Veiksmîgi, kad pacients nezaudç klasificçto traucçjumu un viòam ir nepiecieðama kâda palîdzîba, tiek reklamçts izmantot psihosociâlos pakalpojumus.

Pirms psihoterapeita apmeklçjuma ir vçrts bût îpaðs, kura mçríis ir piedalîties psihoterapijâ. Viòas svarîgâkie uzdevumi ir, pirmkârt, ietekme uz uzvedîbas maiòu un pacienta emocionâlo spçju attîstîðana, piemçram, paðcieòas paaugstinâðana, uzmanîbas pievçrðana profesijai vai citas bailes, paaugstinot paðpârvaldes lîmeni, labâk veidojot starppersonu attiecîbas, uzlabojot izskatu ar vidi, attîstît sadarbîbas prasmes un papildus uzlabot savu motivâciju izmantot kâdu darbîbu.

Psihoterapija, ko mçs piedâvâjam, ir laba palîdzîbas forma, ko var izmantot jebkurâ krîzes situâcijâ. Ja jûs cînâs ar bieþâm garastâvokïa izmaiòâm, daþâdas bailes traucç jûsu dabiskajai funkcionçðanai, jûs jûtaties nemiers, kas neïauj jums aizmigt, jûs uztraucaties par ìimeni vai îpaðu aprûpi, tâpçc jûs nesaòemat apmierinâtîbu ar mûsu rîcîbu, ziòojiet mums. Pateicoties mûsu metodçm, jûs atgriezîsieties veiksmîgâ dzîvç.