Rzeszow psiholoiiska terapija

Terapija ir palîdzçt patoloìiskâm attiecîbâm starp sievietçm vai ìimenes locekïiem un pierâdîtu metodi atseviðíu pacientu psihi ârstçðanai, ja atkarîba novçrð pareizu darbîbu, laulîba uzskata, ka laulîbas ðíirðanas pasâkumi vai saikne starp tuvâkajiem ìimenes locekïiem ir tuvu sabrukumam, tad jums jâziòo ekspertam no psiholoìijas zinâtnes daïâm. Neviens no mums nav radikâli autonoms indivîds, kas nav mijiedarbojies ar citâm cilvçku lietâm, tâpçc ir jâatceras labas attiecîbas ar darbiniekiem. Iepriekðminçtâ çtiskâ prasîba pirmkârt attiecas uz cilvçkiem, kas ir vistuvâk mums, tas ir, draugiem, partneriem un radiniekiem. Viens no psihoterapijas punktiem ir orientâcija uz ârstçjamâ cilvçka emocionâlâs kompetences attîstîbu, t.i. paðcieòas un kontroles pieaugums, nodarboðanâs ar profesiju vai fobijâm un motivâcijas uzlaboðana, prasmes radît starppersonu attiecîbas vai palielinât efektivitâti komunikâcijâ ar apkârtçjo vidi.

Terapija psihologa, psihoterapeita vai psihiatra uzraudzîbâ ir darbîbas veids tâdiem traucçjumiem kâ depresija, bezmiegs vai daþâda veida atkarîbas, bet neirozes un bagâtu bailes. Psihoterapija balstâs uz savstarpçjâm attiecîbâm starp ârstu un pacientu, un paðas psiholoìiskâs terapijas klases ir atðíirîgas, jo tâs ir atkarîgas no konkrçta veida, kâ saprast viesi un analizçto garîgo traucçjumu avotus un palîdzîbu, kas nodroðinâta ar lieliem traucçjumiem un psihoterapijas raksturu. Vienu vai vairâkas ievaddaïas tiek rîkotas vienâ ârstçðanas sâkumâ, kurâ notiek apsprieðanâs vai intervija. Tad ir terapeitisks lîgums, kurâ tiek izsaukti paredzçtie terapijas mçríi, individuâlo sesiju bieþums, aplçstais to pastâvçðanas brîdis, finansiâlie pasâkumi un citas krâsas, kas saistîtas ar psihoterapeitiskâs ârstçðanas laiku. Kopumâ terapija notiek bieþâk kâ trîs sanâksmes nedçïâ, katru reizi ilgst apmçram stundu, un psihoterapijas kursa ilgums parasti svârstâs no daþiem lîdz vairâkiem mçneðiem.

Krakovâ ir daudz klîniku un ârstniecîbas centru, kur speciâlisti, izmantojot teorçtiskâs zinâðanas un praktisko pieredzi, kas iegûta no daþâdâm psihoterapijas straumçm, mçìina pielâgot daþâdas diagnostikas metodes konkrçtai personai, kurai ir personiskas problçmas. Daþi terapeiti dara psihoanalîtisku pieeju (kas pazîstama arî kâ psihodinamiskâ, kas sevi apliecina Sigmundam Freudam, kurð, interpretçjot viòu, apzinâs neapzinâtos pçtîjumus un emocijas. Citi psihoterapeiti izmanto terapiju sistçmiskâs, kognitîvâs uzvedîbas, humanistiskâs eksistenciâlâs vai hipnoterapijas laikâ. Pçdçjâ nozîmç ir saprotams, ka parâdîbâ ir sadalîjums, ko parasti dçvç par psihoterapiju. Nu, tas ir sadalîts divos bûtiski daþâdos psiholoìiskâs konsultâcijas veidos - psihoterapijâ un psihosociâlajâ atbalstâ, kas tiek sasniegts, ja pacientam nepârprotami ir vajadzîgs atbalsts, bet tam nav noteikta (saskaòâ ar paðreizçjiem medicînas standartiem slimîbu vai garîga rakstura traucçjumiem.